Ceļu Nozare
LCB norāda uz pretrunām nodokļu likumos pirmajā Autoceļu padomes sēdē
2014. gada 5.septembrī, Satiksmes ministrijā (SM) notika atjaunotās Autoceļu padomes pirmā sēde, kurā tika spriests par ilgtermiņa valsts ceļu sakārtošanas programmu, kā arī par 2015.gada plānu.
Biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš informēja par pretrunām vairākos ar ceļu likumdošanu saistītos normatīvajos aktos. Izpētot situāciju, LCB secināja, ka ceļu infrastruktūru reglamentējošo likumu normas ir pretrunīgas, savstarpēji izslēdzošas, nekonsekventas un neveicina tiesiskumu valstī. Tāpat A.Bērziņš atzina, ka esošais likumdošanas ietvars bremzē ceļu kā valsts infrastruktūras mugurkaula attīstību pretēji definētajiem ekonomiskās, sociālo pakalpojumu nodrošināšanas un drošības attīstības mērķiem.
A.Matīss, atklājot pirmo sēdi, padomes locekļus aicināja koncentrēties uz vairākiem uzdevumiem un mērķiem: „Autoceļu padomes galvenais uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par ceļu būves darbiem un procesu. Ļoti svarīgi, lai Autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam tiktu konsekventi īstenota. Atgādinu, ka tā paredz līdz 2020.gadam savest labā stāvoklī pilnīgi visus valsts galvenos ceļus un arī lielāko daļu no valsts reģionālajiem ceļiem, tā pat arī savest atbilstošā kārtībā vietējos ceļus. Padomes ietvaros ļoti būtiski ir vienoties par prioritārajiem darbiem, kā arī par to, kādā veidā mēs attīstām savu infrastruktūru un kā mēs redzam ceļu attīstību īstermiņā un ilgtermiņā.” Autoceļiem plānotais finansējums 2015.gadā varētu būt 357 milj. eiro apmērā.
SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča ziņoja par ilgtermiņa valsts ceļu sakārtošanas programmu, ņemot vērā Nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs (TAP) 2014. – 2020.gadam noteiktos mērķus un sasniedzamos rezultātus. Viena no TAP prioritātēm ir valsts autoceļu sakārtošana, savukārt sasniedzamais rezultāts – samazināt valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garumu par 80% un reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garumu par 50%, salīdzinot ar 2012.gadu.
I.Aleksandroviča arī informēja par potenciāliem Publiskās privātās partnerības (PPP) projektiem. Viens no vērienīgākajiem PPP projektiem būs Ķekavas apvedceļa izbūve. Kopumā plānots rekonstruēt 17,45 km apvedceļa, savukārt provizoriskās būvniecības izmaksas tiek lēstas 76,5 milj. eiro apmērā.
Autoceļu padomes sastāvā ietilpst pārstāvji no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī Latvijas pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, Latvijas ceļinieku asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” un Publiskās un privātās partnerības asociācijas. Padomes sastāvā iekļauti arī plānošanas reģionu pārstāvji.
Sēdē sniegtās prezentācijas pieejamas šeit – http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=663&art_id=4506
Mēdijos – Diena; TvNet.lv; Delfi; Dienas Bizness; Kuldiga24.lv; Neatkarīgā Rīta avīze; Kas Jauns; Apollo; Liepaja24.lv