LCB Aktivitātes
Žurnāls Auseklis – Būt vai nebūt – tāds ir jautājums par ceļu nozares dzīvi nākamgad
Patlaban valsts augstākā lēmējvara apspriež nākamā gada budžeta projektu. Cik zināms, tas paredz pildīt savulaik mediķiem un pedagogiem dotos solījumus par algu paaugstināšanu. Bet arī citas jomas gaida valdības un Saeimas solījumu izpildi. Viena no tām ir ceļi. Pēdējā laikā par to runāts daudz. Īpaši kovida un arī gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sakarībā. Pandēmija pavasara pusē lika izšķirties par papildu 75 miljonu eiro piešķiršanu šai nozarei ekonomikas sildīšanai, savukārt ATR burtiski prasīja pasolīt kādu burkānu, lai sabiedrība saprastu, ka no reformas būs labums. Tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tapa cerību karte, kurā plānots sakārtot 900 km reģionālo un vietējo ceļu. Šim mērķim trijos gados solīts atvēlēt 300 miljonu eiro. Jau tad,
kad ministrs Juris Pūce to dažādās auditorijās deklarēja, var teikt, ka visi, tostarp pašvaldību pārstāvji un arī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, neticībā grozīja galvas. No kurienes tāda nauda?
Valdība dala nenomedīta lāča ādu
Ja var pieņemt, ka kovida 75 miljoni jau bija artava J. Pūces solījuma izpildē, tad jautājums, kāds būs turpinājums
2021. un 2022. gadā? Saprotams, ka par to vislabāk zina budžeta projektam tuvāk stāvošie. Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš šobrīd noskaņots skeptiski. – Laikam esam vienīgā nozare, kam samazināts bāzes finansējums, – viņš secina. A. Bērziņš atgādina, ka pirms Saeimas vēlēšanām vēl iepriekšējā valdība šim gadam kapitālieguldījumiem nozarē plānoja 325,6 miljonus eiro, bet faktiski iedeva 175,5 miljonus. Lai cik tas dīvaini skan, jāpateicas kovidam, jo tā dēļ pieplusēja vēl pieminētos 75 miljonus. Tātad kopā ceļu nozarei šogad tika līdz 250,5 miljoniem. Nākamais gads izskatoties gauži bēdīgs – budžeta projektā ceļiem paredzēti 76,06 miljoni, pie tam 41 no tiem jau izsolīts šogad un jauniem kapitālieguldījumiem 2021. gadā atlikuši vien 36,06 miljoni. Tiesa, esot gan paredzēts šai nozarei iedalīt 100 miljonu no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma. Iespējams, esat dzirdējuši par īpašu Eiropas atveseļošanas plānu, kas paredz naudas piešķiršanu (kopumā 750 miljardu eiro), lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai. A. Bērziņš zina stāstīt, ka ātrākais, kad šos līdzekļus varētu saņemt, ir septembris. Viņš gan šaubās, ka Eiropa dos naudu, piemēram, grants ceļu uzlabošanai un grāvju rakšanai… – Tā ir tukša vāvuļošana! Valdība dala nenošauta lāča ādu, – viņš uzskata. Ceļu nozare neesot slota, ko var ielikt skapī, lai pastāv, tad pēc kāda laika izņemt. – Kā lai ceļinieki izdzīvo to laiku, kamēr valdība medīs lāci? Jau pērnā gada nogalē, kad vairs nebija Eiropas naudas un šī gada budžets ceļiem bija neapmierinošs, no darba nozarē atbrīvoja aptuveni 1000 cilvēku. Tad pēkšņi piešķīra “kovidnaudu”, līgumus slēdza vien jūnijā jūlijā un tad tika kratīts pirksts – sak, nepabeigsiet darbus līdz gada beigām, naudu noņemsim. Ceļinieki mobilizējās, paņēma darbā atpakaļ cilvēkus un strādā “ar melnām mutēm”. Bet tagad mums saka – nākamgad naudas būs 3,3 reizes mazāk nekā šogad, – sarunbiedrs iezīmē situāciju ceļu nozarē un piebilst, ka tas skar ne tikai aptuveni 7000 ceļinieku. Ceļu būve dod darbu arī citiem – būvmateriālu ražotājiem, karjeru saimniecībām utt. Ceļinieki sūrojas par šādu haotisku darbošanos, kas noved pie tā, ka nozare nevar plānot savu attīstību. Nesen par to runājām ar SIA Limbažu ceļi valdes priekšsēdētāju Andri Garklāvu un tehnisko direktoru Andi Zaļaiskalnu. Viņi atzina, ka šāda nekonsekvence rada problēmas ne vien ar darbaspēka piesaisti. Objektu sadārdzina arī pēkšņa vajadzība iegādāties materiālus darbam. Šādos apstākļos par uzņēmuma attīstību grūti runāt. Iekārtas ražotājam jāpasūta vismaz pusgadu iepriekš. Brigādes komplektācija ar visu nepieciešamo virsmas apstrādes tehniku izmaksātu aptuveni pusmiljonu. Ja nezini, kas notiks rīt, netērēsi taču tādu naudu! Un, lai gan asfaltēšana ir visienesīgākais, var sanākt, kā šobrīd darbos uz Cēsu ielas Limbažos virsmas asfaltētājs ir nolīgts. – Var ņemt kredītus un plānot attīstību, ja vismaz piecus gadus uz priekšu zini, kas nozarē sagaidāms. Bet situācijā kā šobrīd diezin vai bankas naudu aizdos… – šaubījās A. Bērziņš. Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs vadītājs rakstījis vēstuli satiksmes ministram, apmeklējis T. Linkaitu, skaidrojot viņam situāciju un lūdzot aktīvāku iestāšanos par nozares interesēm. Secinājumi nav iepriecinoši. Politikā esot tā, ka katra partijai ir kāda prioritāte, kam tā budžetā mēģina izplēst vairāk finansējuma. Diemžēl ceļiniekiem tāda lobija valdībā šobrīd neesot. Tomēr A. Bērziņš vēl mēģinot cīnīties – uzrakstījis vēstules visām Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem, komisijām, tāpat izmanto visas iespējas, lai klāstītu savas bažas par ceļu jomas nākotni ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
Vai VARAM pildīs solījumu, kad Pūcem aste ziedēs?
Bet kā ar J. Pūces solītajiem 300 miljoniem, ar ko iecerēts uzlabot satiksmi ar jaunajiem novadu centriem? – Tā ir
manipulēšana ar skaitļiem, faktiski cilvēku krāpšana, – uzskata A. Bērziņš. Viņaprāt, ja ministra solījums būtu ņemams par pilnu, tad šī nauda būtu kārtīgi ieplānota budžeta projektā kā speciāla programma. Bet tā nav. Šogad solījumu glāba kovidnauda, nākamgad ministrija cer uz Eiropas finansējumu. Un patiesi – VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa apliecina, ka valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvēšanai un atjaunošanai tiek cerēts uz Eiropas naudu. Viņa arī informē, ka ministrija saņēmusi pašvaldību un privātpersonu
viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ceļu sarakstu, tādēļ notiek diskusijas ar plānošanas reģioniem par prioritāri atjaunojamajiem posmiem. Lūdzu komentāru par ceļu jomas finansiālām iespējām nākamajā gadā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange vispirms izsaka prieku par šosezon papildus
piešķirto naudu, kas ļāva veikt nepieciešamos ceļu atjaunošanas darbus, kas līdz šim atlikti nepietiekama finansējuma dēļ. – Kā valsts ceļu tīkla pārvaldītāji, protams, ceram, ka arī nākamgad finansējums ceļiem nesamazināsies un mēs varēsim veikt ievērojamus ieguldījumus, uzlabojot satiksmes drošību, mobilitāti,
kā arī veicinot ekonomikas atgūšanos, – neko nepasakoši skan atbildē. A. Bērziņš jau pirms tam sarunā bilda, ka LVC jau neko nevar teikt pretī, jo ir ierēdņi – otrajā dienā vēl atlaidīs… Vai tā varētu būt? Varbūt A. Bērziņš dramatizē situāciju? Skaidru atbildi uz šiem jautājumiem, acīmredzot, dos nākamais gads.
Regīnas TAMANES
teksts