LCB Aktivitātes
Par VARAM centieniem palielināt Dabas resursu nodokli nāksies maksāt uzņēmējiem
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) uzskata, ka 9. oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas palielināja likmi par 21% minerālmateriāliem, ir nepamatoti un noraidāmi. Šādus grozījumus vispirms nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, “lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21 %) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi”.
Mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka Dabas resursu nodokļa likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis – iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.
LCB vērš uzmanību, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā. Pagājušā gada izskaņā VARAM norādīja, ka plānota “kopēja fiskālā ietekme uz nozari – aptuveni 1 milj. euro gadā. (2024. – 0,785 milj. euro, 2025. -1,185 milj. euro un 2026. -1,256 milj. euro).” Toties gadu vēlāk, pēc LCB ekspertu vērtējuma, nodokļa radītais sadārdzinājums tuvosies 10 miljoniem EUR.
Valstij būs jārēķinās arī ar “Rail Baltica” trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami milzīga apjoma zemes darbi, smilts un grants pārvietošana. No vienas puses, valsts šausminās par būvniecības sadārdzinājumu, īsti nespēj atrast papildu līdzekļus, bet, no otras puses, pati veic darbības, kas sadārdzinājumu padarīs vēl iespaidīgāku. Jācer, ka tā nav apzināta diversija pret Latvijas gadsimta būvi.
LCB arī uzskata, ka VARAM izvēlētais laiks grozījumu izdarīšanai ir visnepiemērotākais, jo Covid-19 pandēmija, Krievijas – Ukrainas karš un citi notikumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši uzņēmumu finanšu situāciju. Pilnībā ir izmainījušās būvniecības materiālu piegādes, bet materiālu cenu kāpums ir bijis vēl nekad nepieredzētā līmenī. Lai izpildītu noslēgtās būvniecības saistības, uzņēmēji šogad ir strādājuši praktiski bez peļņas.
Nav ņemts vērā, ka ceļu būvniecībā ir uzsākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024. gada. Līdz ar to, startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts – grants u.c. materiālu) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka komersantam var rasties finansiāli zaudējumi, izbūvējot objektu, jo, startējot iepirkumā, smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2023. gada DRN likmes.
Minerālo (inerto) materiālu atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņotās “Ceļu specifikācijas”. Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas. Tāpēc ir tikai loģiski un nepieciešami, izdarot šādus grozījumus, vispirms veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu, un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, taču iespējams, var radīt situāciju, ka netiek uzrādīts faktiski iegūtais derīgo izrakteņu apjoms atradnēs.
Nav arī saprotams, kā paaugstinātais nodoklis grantij un smiltij vispār veicinās aprites ekonomiku. Šīs izejvielas aizstās ar citām? Vai VARAM var paskaidrot, ar kādām? Grants un smilts vairāk atgriezīsies apritē? Kā? Pašlaik pat sadrupinātu betonu nav iespējams izlietot valsts un pašvaldības autoceļu būvē, un tas atzīts arī anotācijā. Projektos atkārtota materiālu, piemēram, sadrupinātu betona apmaļu vai bruģa izmantošana nav paredzēta. Varbūt straujāku pāreju uz aprites ekonomiku vajadzētu sākt tieši ar šī jautājuma risināšanu?