LCB Aktivitātes
Nākotni varam prognozēt tikai lūkojoties kafijas biezumos
Laikraksts Dienas Bizness izdevis speciālizdevumu TOP 500, kurā publicēts arī biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” viedoklis: “Valdības attieksmi pret autoceļiem pēdējos gados kopumā ir jāsauc par saprātīgu, bet ne no ceļu un tiltu būves uzņēmumu viedokļa. Mums saprātīga attieksme nozīme to, ka uzņēmumi iespējamo valsts pasūtījumu apjomu zina vismaz pāris gadus uz priekšu – tas dod laiku uzņēmumiem sagatavoties, ieplānot darbus, iepirkt vai atjaunot tehnoloģiskās iekārtas, rekrūtēt un apmācīt personālu. Tā visa joprojām nav, nākotni varam prognozēt tikai lūkojoties kafijas biezumos.
Nu, piemēram, 2019. gada nogalē, kad Eiropas nauda bija beigusies un kad 2020. gada valsts budžets tika pieņemts ar 37% samazinājumu, nozares uzņēmumi bija spiesti prognozēt strādājošo skaita kritumu pat līdz 35%. Lai cik tas dīvaini skan, tikai pateicoties Covid-19 pandēmijai, no valsts budžeta rezervēm 2020.g. aprīlī ceļiem pieplusēja 75 miljonus EUR. Ar draudīgu piebildi – piešķirtā nauda ir jāiztērē līdz gada beigām, sak, nepabeigsiet darbus līdz gada beigām, naudu noņemsim.
Ceļinieki mobilizējās, paņēma atpakaļ darbā cilvēkus, strādāja “ar melnām mutēm”. Un ne tikai uzņēmumi, bet arī pasūtītājs dabūja izjust kārtīgu stresu – nebija gatavu projektu, bija jāatrod veidi kā pasūtījumus izvietot. Bet jaunos izaicinājumus atrisināja. 2020. gada beigās pat Valsts kontrole savā ziņojumā pat to, kā Covid-19 pandēmijas laikā ir izlietoti resursi, uzslavēja valdību un ceļiniekus, ka ieguldījumi ceļu un tiltu sakārtošanā ir gudra un valstij lietderīga izvēle. Eiropas attīstības organizācija (OECD) jau pirms gadiem piecpadsmit bija secinājusi, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikām dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes. Bet arī šie argumenti nelīdzēja: arī 2021.g. valsts budžets tika apstiprināts kā parasts: maza naudiņa budžeta programmā, liela no Covid-19 rezerves fonda.
Pagājušā gada nozares attīstību varēja ietekmēt arī VARAM pieteikums glābt reģionālos ceļus un tiltus un paziņojums, ka pēc administratīvi – teritoriālās reformas apstiprināšanas kabinets stiprināšot valsts programmu nākošiem trīs gadiem par 300 miljoniem Euro. Pagaidām šo programmu ceļinieki izjuta vien 21 milj. EUR apmērā 2020. gadā.
Satiksmes ministrs T.Linkaits, savukārt, Ministru kabinetam un nozarei prezentēja ātrgaitas (130 km /st.) maģistrāļu attīstības plānu 2040. gadam ar jaunu ceļu iedalījuma klasifikāciju. Burtiski visi, nozare un sabiedriskās organizācijas šo konceptuālo ziņojumu – programmu apsveica, bet Ministru kabinets izskatot jautājumu „Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”, nu jau kuro reizi tradicionāli izlēma neko neizlemt, bet Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai “pieņemt zināšanai”. Tādējādi pasakot, ka plāni ir sarakstīti pareizi, aprēķini arī pareizi, bet neuzņemsimies nekādas saistības tos īstenot! Lai plāni dzīvo savu dzīvi, mēs, valdība, dzīvosim savu, katru gadu no 01.janvāra līdz 31.decembrim!
Vai nav paradoksāli tas, ka Latvijas valstij jau 20 gadus nav nevienas Ministru kabineta apstiprinātas vidēja termiņa (5-7 gadi) valsts programmas ceļu infrastruktūras attīstībai, pēc kuras nozare varētu orientēties laikā un telpā? Ja vēl ņemam vērā to, ka ceļu būvniecība rada darbu arī daudziem būvmateriālu ražotājiem, karjeru saimniecībām u.c. pakalpojumu sniedzējiem, tad nozares neizpratne tikai pieaug.
Bet ir arī labas ziņas. Pateicoties mūsu nozares ministra uzņēmībai, arī valsts ceļu uzturēšanas pakalpojumi ir nonākuši publiskā tirgū! Un ir apstiprinājušies pieņēmumi, par ko nozares uzņēmumi runāja jau izsenis, ka valsts monopolistam dotā cena ir pārmaksāta, ka tirgus cena būs lētāka. Jaunā, konkursā piedāvāta ir vidēji par 20% zemāka, ja tajā ir ierēķināti arī izejvielu un materiālu cenu pieaugumi, tad kritums ir vēl lielāks. Pēc aptuveniem aprēķiniem, 5 gadu laikā tas dos valstij iespējas palielināt investīcijas kapitālieguldījumos ceļos un tiltos par veseliem 50 miljoniem Euro!”