LCB Aktivitātes
Nākamā gada valsts budžets ceļiem nozīmē ceļu un tiltu slēgšanu satiksmei
Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem, lai gan ikvienai par valsti un saviem iedzīvotājiem atbildīgai valdībai gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.
Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma.
Pašlaik tikai 51,2% no reģionālajiem autoceļiem jeb 2304 km ir kādreiz asfaltēti, bet tagad nonākuši sabrukšanas stāvoklī, nemaz nerunājot par reģionālajiem ceļiem ar grants segumu. Arī 51% Latvijas tiltu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Lielākajai daļai tiltu vecums ir 40 līdz 80 gadu, un to tehniskais stāvoklis jau sen neatbilst drošības nosacījumiem – un pa tādiem ik dienu pārvietojas Latvijas iedzīvotāji, pat nenojaušot, kādam iespējamam riskam ir pakļauti.
Ja turpināsim pēdējo 10 gadu praksi un valsts problēmas risināsim uz ceļu uzturēšanai budžetā paredzētās naudas rēķina, līdz 2020.gadam sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem reģionālajiem autoceļiem, kas pašlaik ir apmierinošā stāvoklī, – tātad vēl aptuveni 450 km.
Vietējos ceļus var uzturēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nākošajos piecos gados varēs saremontēt tikai 10% reģionālo ceļu. Kas ar pārējiem 90%? Lai uzturētu kārtībā tikai valsts vietējos autoceļus, ik gadu nepieciešami 138,2 miljoni eiro.
Ceļu un tiltu neremontēšana, ļaujot tiem pamazām sabrukt, rada būtiskus zaudējumus valstij un cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā lauku reģionos. Piemēram, kritiskā stāvoklī esoša un slēgta tilta dēļ piena pircējam ik dienu piena savākšanai būs jānobrauc papildus 30-40 km. Rezultātā tiks radīti 600-900 EUR zaudējumi uz katru savākto piena tonnu. Tā rezultātā patērētājam ražotā produkcija sadārdzināsies, un pārstrādes uzņēmumiem būs grūtāk konkurēt ar citiem tirgū ražotiem produktiem. Slēgto tiltu dēļ cietīs ne tikai lauksaimniecības, bet arī mežsaimniecības, rūpniecības, transporta un pārvadājumu pakalpojumu nozares.
Kā novērst un nepieļaut ceļu un tiltu sabrukumu?
Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, pirmdien, 10.augustā plkst. 12.00 mediju pārstāvji ir aicināti pie tilta pāri Piķurgai (virzienā no Rīgas P4 (Rīgas-Ērgļu) ceļš, uzreiz pa labi aiz apdzīvotas vietas zīmes „Ulbroka”)piedalīties Latvijas valsts ceļu un tiltu kvalitātes novērtējumam un risinājumiem veltītajā mediju pasākumā.
Mediju pasākumā piedalīsies:
- Andris Bērziņš, biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs, kurš pastāstīs ne tikai par pašreizējo katastrofālo situāciju, bet arī „Latvijas ceļu būvētāja” sagatavotajiem risinājuma variantiem,
- Juris Lazdiņš, biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, kurš pastāstīs par ceļu infrastruktūras kvalitātes ietekmi uz zemnieku saimniecību finansiālajiem rādītājiem un izaugsmes iespējām.
Mediju pārstāvji tiks iepazīstināti arī ar ceļu un tiltu slikto kvalitāti apliecinošiem vizuālajiem materiāliem. Uz preses pasākuma vietu tiks organizēts transports, tādēļ lūdzam medijus iepriekš līdz 7.augusta plkst. 18.00 pieteikties, rakstot uz e-pastu lelde.sare-jansone@prae.lv vai zvanot 28606399.
Papildu informācija:
Lelde Sāre – Jansone
28606399, lelde.sare-jansone@prae.lv