LCB Aktivitātes
LCB prasa valdībai novērst draudošo katastrofu ceļu būves nozarē
Tā kā pašlaik sagatavotajā 2020. gada budžeta projektā finansējuma samazinājums ceļu remontiem sasniedz 52 procentus, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” pieprasa valdībai un Saeimai pievērst uzmanību draudošajai katastrofai, pārtraukt izlikties, ka viss ir kārtībā, un ieplānot nepieciešamos līdzekļus.
2020. gada budžetā, kuru Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pasludināja par lielāko Latvijas vēsturē, ceļu un tiltu uzturēšanai un remontiem ir paredzēti tikai 182 miljoni EUR. No tiem kapitālajiem izdevumiem plānoti 109 miljoni eiro, kā arī papildus tie 7,7 miljoni, kurus solīto 70 miljonu vietā izdevās izlūgties satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
Dramatisko finansējuma samazinājumu izraisīja tas, ka Eiropas Savienības līdzekļi ceļu remontiem ir beigušies. Politiķi gadiem ilgi par to tika brīdināti, taču izvēlējās ignorēt reālo situāciju. Rezultātā katastrofālais finansējuma samazinājums nozīmē, ka ne tikai turpināsies ceļu sabrukums un bedrainu ceļu būs vēl vairāk, bet arī būs reāli apdraudēta ceļu būves nozares pastāvēšana.
Ceļu un tiltu būves uzņēmumi nav slota, kuru uz pāris gadiem var nolikt skapī, bet vēlāk atkal ar to sparīgi atsākt slaucīt. Vairāki gadi bez finansējuma nozīmē, ka daudzu uzņēmumu vairs nebūs, citi būs pārprofilējušies un atlaiduši speciālistus, kuru prasmēm vairākus gadus nebūs pielietojuma, pārtraukuši investīcijas uzņēmumu modernizācijā. Ceļu būvei atsākoties, trūks darītāju, konkurence būs vāja, kas palielinās pasūtītāja (valsts) izmaksas. Samazināsies arī darbu kvalitāte, jo trūks speciālistu, vairākus gadus nebūs iegādāta moderna tehnika.
Valdība diemžēl dzīvo ilūzijās, ka jāpaciešas tikai nākamajā gadā, bet tad pilnai laimei atgriezīsies ES nauda. Patiesībā neviens nezina, cik liels būs nākamais ES budžets, kādas būs jaunās Eiropas Komisijas prioritātes un vai starp tām vispār būs ceļu infrastruktūra, kad budžets tiks apstiprināts un, ja jā, tad kad kļūs pieejams finansējums.
Valdībai nav plāna, kā cīnīties ar tuvojošos katastrofu, satiksmes ministrs noplāta rokas – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. 2021. un 2022. gada valsts budžetos finansējums tiek plānots tāds pats kā 2020. gadā. Turklāt valdība labi zina, ka iepriekšējo sešu gadu budžeti pat kopā ar ES naudu nenodrošināja nekādu attīstību, tikai piebremzēja ceļu sabrukuma tempu. Valdībai arī ir zināms, cik kilometru un kādi valsts reģionālo ceļu posmi jāremontē, lai būtu iespējams īstenot pašvaldību reformu – LCB un Latvijas Pašvaldību savienība ir publiskojušas pašvaldību aptaujas rezultātus. Taču arī to, budžetu gatavojot, valdība ir ignorējusi.
LCB turpina cerēt, ka valdībā ir kāds, kas spēj saprast problēmas nopietnību un prognozējamās sekas, tajā skaitā sociālās konsekvences, kuras būs jārisina. Ja ceļu un tiltu būvniekiem, V.Dombrovska vārdiem runājot, būs jākonsolidējas, tad valdība var rēķināties ar vismaz 1600 bezdarbniekiem nozarē, kā arī ar vismaz 4500 bezdarbniekiem no apkalpojošām, nodrošinošajām sfērām: karjeru saimniecības, betona būvizstrādājumu ražošanas, transporta pakalpojumiem u.c.
“Pēdējo 12 gadu laikā tikai tie ceļi, kurus valsts ir paņēmusi savā aprūpē (aptuveni 21 000 km), savu vērtību ir zaudējuši par 69% jeb no 4,96 miljardiem EUR 2007. gadā līdz 1,55 miljardiem EUR 2018. gadā. Vai tā gādīgs un rūpīgs saimnieks izturas pret savu īpašumu? Ja gādīgam saimniekam kāds teiktu, ka tikai 2018. gadā viņa ekonomika, lēni braucot pa sliktiem ceļiem un bieži remontējot braucamos, ir cietusi 1,12 miljardus EUR lielus zaudējumus, viņš visticamāk vismaz uzdotu jautājumu – kā novērst šos zaudējumus?
Bet mēs dzirdam tikai mundrus ziņojumus, ka esam salabojuši tos vai citus ceļu gabaliņus! Par zaudējumiem un vērtībām – ne vārda. Ne vārda par to, ka kādam būtu jājautā: “Vai jūs esat rīkojušies tā, kā gādīgam un rūpīgam saimniekam pienāktos?” Taču šāds brīdis agrāk vai vēlāk pienāks,” norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
LCB biedri tuvākajā laikā pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.