LCB Aktivitātes
LCB oktobrī ir žurnāla “Būvniecība” viesredaktors
Žurnāla “Būvniecība” oktobra izlaidums tika veltīts ceļu būvniecības nozarei, tāpēc biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs tika uzaicināts kļūt par šī izlaiduma viesredaktoru. Līdz ar to LCB izveidoja izdevuma ievadrakstu:
Naudas ir tik cik ir?
Ceļi visbiežāk nāk mantojumā no iepriekšējām paaudzēm un pat iepriekšējām valsts iekārtām. Tajā pašā laikā tā ir valsts tautsaimniecības asinsrite, un mēs katrs zinām, ka sirds asinsvadu slimības ir vienas no bīstamākajām. Ja kādā brīdī valstsvīri pieņem lēmumu taupīt resursus uz mantojumā saņemtā autoceļu tīkla rēķina, neizbēgami varam sagaidīt, ka autoceļu tīkls sāks brukt un pa to normāli pabraukt nevarēs. Līdz ar to – taupot uz ceļu rēķina, par Nacionālajā attīstības plānā minēto ekonomisko izrāvienu nav pat vērts sapņot.
Pēc starptautiski atzītas metodikas ir sarēķināts, ka slikto ceļu dēļ katru gadu Latvijā gaisā izkūp 585 miljoni latu, ceļiem no budžeta pašlaik netiek pat 100… Bet pēc valdības plāniem, ja tādi piepildīsies, ceļi sāks brukt lēnāk nekā tiks remontēti, tikai no 2018 gada.
Pieņemot šos politiskos taupības lēmumus, diezgan pamatīgi sašķobās arī sistēma, kurai ceļu saglabāšana būtu jānodrošina. Pasūtītāja pārstāvji savlaikus nezina, kurus darbus varēs pasūtīt, projektētājiem liek projektēt par zemākajām cenām. Un būvnieks ir spiests pusi sezonas gaidīt parakstītu līgumu, bet otru pusi saspringti vaiga sviedros rauties, turklāt riskējot ar savu maku un reputāciju, veicot darbus nepiemērotos, rudens laika apstākļos.
Ko varam darīt?
Vest valstsvīrus uz ceļiem, lai sajūt bedres un dīkstāvi ar saviem dibeniem. Diskutēt par to, kā labāk projektēt, lai varētu efektīvāk būvēt. Pētīt, kā jaunākie tehnoloģiskie risinājumi būtu piemērojami Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Palūkoties, kuri – varbūt arī mazāk tradicionāli – finansējuma avoti ceļiem ir iespējami. Remontēt un būvēt tos objektus, kam finasējums ir atrasts Eiropas Savienības naudas lādītē (tie varbūt jākoriģē atkarībā no tā, kas finansē projektus).
Un visbeidzot – vēl un vēlreiz skaidrot sabiedrībai visdažādākos un sarežģītākos ceļu uzturēšanas un būvniecības tehniskos, likumu un praktiskos aspektus, lai atgrieztos reizē ar budžeta nogriežņiem izplēnējušais nozares prestižs.
Par to visu un ne tikai – šajā žurnāla numurā!
Vēlreiz uzsveru, ka prognozēta un politiķu neietekmēta ilgtermiņa ceļu finansēšanas politika ir pamatu pamats, kas daudzas žurnālā aprakstītās problēmas ļautu atrisināt visai pašsaprotami.
Visi šodienas neatbildētie jautājumi ir papildu izaicinājumi nākotnē! Meklēsim labākās atbildes!