LCB Aktivitātes
LCB: Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju; sakārtošanas programma ir tikai caurumu lāpīšana
Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju pat ar Eiropas Savienības (ES) resursiem un izstrādātie ceļu sakārtošanas plāni «bez resursiem un atbilstoša finansējuma ir halucinācijas», ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konferencē sacīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Bērziņš norādīja, ka ceļu būves sistēmā ir nobriedusi nepieciešamība pēc pārmaiņām. «Ceļu sakārtošanas programma nav nekas, tā ir tikai caurumu lāpīšana, jo 50% ceļu joprojām ir sliktā stāvoklī,» uzskata būvnieku pārstāvis. Viņš norādīja, ka nākamajam finanšu periodam ES līdzekļus ceļiem varētu nedot, savukārt valsts budžets kompensēt šo naudas daudzumu nevarēšot. No valsts budžeta ceļiem šogad esot atvēlēti tikai 78 miljoni eiro. Kā ziņots, kopumā ceļiem uzturēšanai un būvei atvēlēti aptuveni 350 miljoni eiro. Bērziņš arī uzsvēra, ka katram ceļu īpašniekam – valstij, pašvaldībām, «Latvijas valsts mežiem» (LVM) un «Latvijas autoceļu uzturētājam» (LAU) – ir savi principi, kā veidot ceļu uzlabošanas programmas. LVM veidojot savus ceļus, pa kuriem izbraucot vienreiz gadā. Turklāt LVM ceļi nav savienoti ar pašvaldību ceļiem un nav koordinēti ar valsts ceļiem. Kopš 2014.gada pats savus darbus plānojot LAU, kurš nosakot seguma nomaiņu «atbilstoši sev vien zināmiem principiem», un no vietējiem ceļiem pārcēlies uz reģionālajiem ceļiem, uzsvēra Bērziņš.
A.Bērziņa konferences prezentācija.
Ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt atzina, ka, lai situāciju ceļu nozarē uzlabotu, nepieciešams mainīt nodokļu sistēmu, pretējā gadījumā esot maz izredžu saņemt lielāku finansējumu autoceļiem. Nodokļu iekasēšana attiecībā pret iekšzemes kopproduktu esot maza, tāpēc nepieciešami nepopulāri lēmumi. Ceļu būvniekiem Strautiņš ieteica mainīt stratēģiju, jo ar līdzšinējo retoriku diez vai izdošoties nozarei piesaistīt vairāk līdzekļu.
Igaunijas autoceļu administrācijas ģenerāldirektors Aivo Adamsons arī uzsvēra, ka ceļu nozarē ir nepieciešama ilglaicīga gan darbu, gan finansējuma plānošana un nevarot darbus plānot 12 mēnešu periodā.
Viņš gan atzina, ka arī Igaunijā patlaban nedarbojas iepriekš spēkā esošā norma – novirzīt 75% no akcīzes nodokļa degvielai iekasēšanas ceļiem. Vienlaikus viņš norādīja – lai arī ar korekcijām, plāni ceļu nozarē Igaunijā tiek realizēti pēc programmas.
Kā ziņots, šodien notiek ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konference, kurā spriež gan par autoceļu būves kvalitātes jautājumiem, gan privātās un publiskās partnerības projektu ieviešanu autoceļu nozarē, kā arī autoceļu nozīmi valsts ekonomikā.