LCB Aktivitātes
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicina valdību lemt par ekonomikas stimulēšanu
Latvijas Republikas Saeima tikko ir pieņēmusi un Valsts Prezidents ir izsludinājis likumu, kura mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un resursus saistībā ar Convid-19 izplatības ierobežošanu.
Labs darbs kas padarīts, bet vai ar to pietiek?
Vai ir pareizi uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina lielāko atbalsta daļu novirzīt uzņēmumiem subsīdijām un kredītiem, kā arī strādājošo garantijām un dīkstāves pabalstiem, nemodelējot, vai un kā šie pasākumi stimulēs ekonomiku. Krīze strauji palielinās, uzņēmumi tiek slēgti, cilvēki zaudē un arī turpmāk zaudēs darbu, radot aizvien lielāku slogu uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Kas notiks, ja izrādīsies, ka šodienas valsts problēmas ir bijušas tikai sākums lielākām un nopietnākām galvassāpēm, bet nauda jau būs iztērēta?
Nepretendējot uz ekspertu lomu krīžu pārvarēšanā, Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) vēlas atgādināt , ka pagājušā gadsimta 30 -tajos gados, „Lielās depresijas” laikā ASV Prezidents Franklins Delano Rūzvelts, lai stimulētu ekonomiku, piemēram, pieņēma lēmumu būvēt automaģistrāles no valsts Austrumiem uz Rietumiem. Tās vēl tagad teicami kalpo un labi “baro” ASV ekonomiku!
Vai arī Latvijas valdībai nebūtu laiks lemt par daļas no valsts budžeta deficīta palielināšanā gūtajiem diviem miljardiem EUR novirzīt līdzīgiem pasākumiem, lai radītu darba vietas un stimulētu ekonomisko aktivitāti? Ceļu un tiltu būves nozari 2020. un divu nākamo gadu valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā. Pēc 2020.g. Valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku, no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarniekos.
VARAM ministrs Juris Pūce, mēģinot glābt ceļus un tiltus, paziņoja, ka pēc administratīvi – teritoriālās regormas apstiprināšanas viņš nāks klajā ar valsts programmu reģionālo ceļu sakārtošanai, kas tikšot īstenota nākamajos trīs gados. Satiksmes ministrs T. Linkaits savukārt nozarei ir prezentējis ātrgaitas (130 km /st.) maģistrāļu attīstības plānu 2040. gadam ar jaunu ceļu iedalījuma klasifikāciju.
Ar ATR saistītos lēmumus LR Saeima jau ir pieņēmusi 2.lasījumā, šķēršļu labojamo reģionālo ceļu valsts programmas apstiprināšanai vairs nav, taču vēl nav arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) solītās programmas. Arī par ātrgaitas maģistrālēm Ministru kabinets pārsteidzošā kārtā arī vēl neko nav lēmis, bet pirmais PPP projekts (Ķekavas apvedceļš) jau 5 gadus gļēvi un nenoteikti tiek „muļļāts” Satiksmes ministrijas dzīlēs.
Vai tad valstiski šādā situācijā galvenais nav saglabāt vietējos uzņēmumus, darba vietas strādājošiem speciālistiem un nozaru veiktspēju? Ja valsts ekonomika apstāsies uz laiku ilgāku kā pāris mēneši, no kurienes valsts budžeta ieņēmumu daļā radīsies resursi, piemēram, pensiju, slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksai, īpaši, ja likumā minētie dīkstāvju pabalsti netiek pakļauti sociālajai apdrošināšanai un aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?
LCB ir pārsteigta par vieglumu, ar kādu valdība atkāpās no ilgstoši sludinātās fiskālās disciplīnas un iepriekšējiem ar to saistītajiem lēmumiem, divu miljardu Eur sadalē dažādam aktivitātēm, pagaidām aizmirstot par nozarēm, kuras nodrošina valsts iedzīvotājiem infrastruktūras pieejamību.
Nozare aicina valdības vadītāju un visu valdību vismaz daļu naudas, kuru iegūs, palielinot valsts budžeta deficītu un mūsu kopējo parādu, ko būs jāatmaksā vēl nākošajām paaudzēm, novirzīt pasākumiem, kas stimulētu ekonomikas attīstību, saglabātu kvalificētas darba vietas un radītu ilgtermiņa priekšnoteikumus visu valsts reģionu līdzvērtīgai attīstībai!