LCB Aktivitātes
Andris Bērziņš: “Lomkas uz ceļiem”
Andris Bērziņš, biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs žurnālam “SestDiena”
Ceļu nozare jau vairākus gadus ir gana skaļi raudājusi – kas nu būs, kad beigsies ES atbalsts? Labi, ES ieguldījumi ceļu infrastruktūras atjaunošanā pilnībā netiks apstādināti, taču tiks būtiski samazināti. Piemērām, šogad Latvijas ceļos tiek ieguldīti 75,5 miljoni eiro, nākamgad, kā vēsta biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) apkopotā informācija, jau mazāk – 33 miljoni eiro, bet 2021. gadā – apaļa nulle. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš SestDienai atgādina, ka šajā plānošanas periodā no ES Kohēzijas un ERAF fonda Latvijas ceļos investēts vairāk nekā no pašu budžeta.
«Tas jau nemaz nav tik slikti, ja vien šī ES nauda mūsu politiķiem neradītu atkarību vai pieradumu. Esam kā narkomāni, kas ir atkarīgi no kārtējās devas – ES naudas ceļiem. Jau nākamgad un vēl vismaz divus gadus jaunas ES naudas vairs nebūs, un «lomkas» jau palēnām sākas,» skarbus vārdus netaupa Bērziņš. «Pirmais runā ministrs, lādē savus priekštečus, stāsta, ka visiem būs jāiztiek ar mazumiņu. Bet kas notiks, ja gandrīz pusi turpat no 2000 valsts tiltiem (986 valsts un 1045 pašvaldību), no kuriem 45% ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, iekšlietu ministrs aizklapēs tāpat kā tiltu Rīgā? Var cerēt, ka viņš neko tādu nedarīs, jo gan satiksmes, gan iekšlietu ministrs taču ir no vienas partijas! Bet vai tas ir risinājums?» Tomēr, runājot par to, ko tad gribētu sagaidīt no jaunā EP sasaukuma, Bērziņš atgādina – lai arī deputātiem būs jābalso par jauno Eiropas Komisijas sastāvu un jauno daudzgadu budžeta projektu, jaunie parlamentārieši to saņems tikai pēc tam, kad tas jau būs izgājis cauri garam procesam, tostarp par to būs vienojušies arī dalībvalstu premjeri. «EP sasaukumu darbības laiks ir īsāks par ES daudzgadu budžetu, viņi objektīvi ir vairāk ieinteresēti īstermiņa pasākumos, ar kuriem var plūkt «dividendes» dalībvalstu iekšpolitikā. Stratēģiskā plānošana viņus interesē mazāk,» spriež Bērziņš. Tāpēc viņa pārstāvētā nozare esot skeptiska gan pret veco, gan jauno ES parlamentāriešu spēju ietekmēt ceļu infrastruktūru Latvijā. Turklāt primāri jau vēlmei patiesi sakārtot ceļus būtu jānāk no pašu amatpersonām, taču, kamēr, kā atgādina LCB pārstāvis, ceļu infrastruktūra būs «zem tepiķa paslaucīti sīkumi», arī neviens EP deputāts neko nespēšot.
Iespējams, naudu ceļiem varētu atrast debatēs par nākamo daudzgadu budžetu, taču sarežģīt situāciju varētu ES atbalstītais Rail Baltica projekts. Bērziņš pieļauj, ka pēc triju gadu dīkstāves būs grūti pierunāt ceļu būvniekus par līdzšinējo cenu būvēt nelielus ceļu posmus, ja būs iespēja lielākiem darbiem, kādi noteikti atradīsies Baltiju savienojošā dzelzceļa projektā.