Žurnāls IR: Ceļu sabrukuma problēma ir atzīta. Kas tālāk?

Zigmārs Brunavs 21.oktobris 2016

Autoceļu virskārta Eiropas valstīs jāatjauno vidēji ik pēc 5-7 gadiem. Ja to nedara, tad šoferiem jābrauc pa bedrainiem ceļiem, kā arī tad, kad beidzot tiek atrasta nauda remontiem, izmaksas jau ir nesalīdzināmi lielākas. Pēc 12-15 gadiem vairs nepietiek ar virskārtas maiņu, ir kapitāli jāpārbūvē visa ceļa pamatne. Tad arī nav brīnums, ka Latvijā, kur pierasts ceļus nobraukt "līdz kliņķim", viena kilometra remonts vidēji izmaksā vairāk nekā kaimiņvalstīs.

Pirms gada biedrības ''Latvijas ceļu būvētājs'' (LCB) apkopoja informāciju par nolietotajiem ceļiem un tiltiem, lai pirmo reizi to iesniegtu Saeimā, aicinot deputātus iesaistīties autoceļu sakārtošanā. Toreiz konstatējām, ka Latvijā ir ne viens vien valsts ceļš, kas pēdējoreiz remontēts pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, neskaitot bedrīšu lāpīšanu.

Kur aiziet ceļu lietotāju maksātie nodokļi, saistībā ar Latvijas autoceļiem?

 

 

 

 

LCB prezentē Ceļu padomē

2016. gada 6. jūlijā biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" Valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš sniedza prezentāciju par Ceļu finansējumu Latvijā 2019. - 2023. gadā Satiksmes ministrijas organizētājā Ekspertu darba grupas sēdē.

Pielikumi:
Download this file (AB_uz_Ekspertu_DG_6.07.2016(1).ppt)A.Bērziņa prezentācija sēdē[ ]633 kB

LCB autoceļu konferencē

2015. gada 22. aprīlī notika ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konference - Virzība uz ilgtspējīgu ceļu politiku Latvijā. Galvenās konferencē apskatītās tēmas - autoceļu nozīme valsts ekonomikā, autoceļu būves kvalitātes jautājumi, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu ieviešana autoceļu nozarē.

Konferencē savu viedokli prezentēja biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un izpilddirektors Zigmārs Brunavs, Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, nozares kolēģi no Lietuvas un Igaunijas