Aptauja atklāj - Latvijas reģionos ceļu tehniskais stāvoklis bīstams ne tikai autobraucējiem vien

31.05.2017.

Autoceļu stāvoklis daudzviet Latvijā ir kritisks, un sliktā ceļu kvalitāte reģionos ne tikai prasa regulāras autoīpašnieku investīcijas braucamrīku remonta darbiem, bet atsevišķos gadījumos pat rada īpaši bīstamas situācijas, piemēram, kavējot operatīvā transporta mobilitāti. To apliecina pēc biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” pasūtījuma veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Ceļu kvalitātei nenoliedzami ir būtiska ietekme uz auto nolietojumu. Īpaši neapskaužamā situācijā atrodas reģionos dzīvojošie cilvēki, kuriem diendienā jāmēro izdangāti, pussabrukuši ceļi. Arī aptaujā atklājas, ka vidēji katrs ceturtais Latvijas reģionu iedzīvotājs saskāries ar situāciju, kad pēc ceļu sliktās kvalitātes radītiem bojājumiem nācies doties uz autoservisu.

Visbiežāk šo atbildi sniedza Vidzemē (29%), bet visretāk – Zemgalē (22%). Trīs šāda veida negadījumus atminas vidēji katrs desmitais reģionu iedzīvotājs. Vismaz divus autoceļu izraisītus nopietnus auto bojājumus piedzīvojis aptuveni katrs desmitais vidzemnieks (13%) un kurzemnieks (11%), kamēr Zemgalē un Latgalē šī atbilde sniegta vidēji divas reizes biežāk (attiecīgi 22% un 24%). Tikmēr vismaz vienu reizi, kad ceļa kvalitāte radījusi nepieciešamību pēc profesionālas auto apkopes, atminas vidēji katrs piektais reģionu iedzīvotājs.

Kaut sliktu ceļu kvalitāti kā savu personīgu rūpi izjūt ikviens autobraucējs, diemžēl realitātē tā var radīt nopietnas sekas ikvienam, kam nepieciešama, piemēram, operatīvo dienestu palīdzība (neatliekamā palīdzība, u.tml.). Aptaujas dati atklāj, ka situācijas, kad palīdzība kavējas tieši slikto ceļu dēļ, Latvijas iedzīvotāju dzīvē tiešām ir realitāte.

Vidēji katrs desmitais reģionu iedzīvotājs atzīst, ka vairākkārt nav bijis iespējas savlaicīgi saņemt kādu būtisku valsts pakalpojumu, jo uz ceļu kvalitāte neļauj pietiekamā ātrumā ierasties ātrajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem, u.tml. Vidzemē un Kurzemē vairākkārtīgi ar šādām situācijām saskārušies 10% iedzīvotāju, bet Zemgalē – 13%. Vissliktākajā situācijā atrodas Latgale. Vienu šādu reizi atminas 13% aptaujāto, kamēr 15% aptaujāto šādas situācijas piedzīvojuši vairākkārt.

“Latvija neiegulda pietiekami daudz līdzekļu ceļu remontos, bet nepārtrauktā bedrīšu lāpīšana ir īstermiņa risinājums, turklāt tā nav pati saimnieciskākā līdzekļu izmantošana. Reģionu iedzīvotāji aizvien ir spiesti segt ceļu radītus autoremonta izdevumus. Tomēr situācija, kad postā aizlaistie reģionu ceļi ir tik katastrofālā stāvoklī, ka tiek par teju neiespējamu padarīta operatīvās palīdzas sniegšana, prasa tūlītēju rīcību no valdības!” bīstamo statistiku komentē biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Pētījumu šī gada pavasarī īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS”. Tajā piedalījās 1005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Papildu informācija:

Lelde Sāre – Jansone

P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības

Tālr. 28606399

e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.