LCB Biedru sapulce

Uzsākot jaunu gadu biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" rīko LCB Biedru sanāksmi 2017. gada 26. janvārī plkst. 15:00, kurā apskatīs 2016. gadā paveikto un noteiks galvenos virzienus 2017. gadam.

LCB darba grupas sapulce

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" birojā 2016. gada 19. decembrī notika darba grupas sapulce par tehniskajiem jautājumiem:

LCB Geocaching slēpņu akcijas uzvarētāja!

15.11.2016.

Vēlreiz sveicam Līvu Spuriņu ar balvas iegūšanu!

"Ikdienā ar draugiem daudz slēpņojam, taču šī bija lieliska iespēja apskatīties, kas notiek zem tiltiem. Latvijas tilti ir patiešām bēdīgā stāvoklī, pāri braukt pēc tam vairs negribējās”, komentē #BedigieTilti akcijas dalībniece Līva.

Ceram, ka kopīgi mums izdosies Latvijas tiltu stāvokli padarīt labāku! Lai auto navigācijas ierīce no Garmin Latvia labi kalpo turpmākai Latvijas bagātību apzināšanai!

Noslēgusies LCB Geocaching slēpņu akcija – bēdīgie tilti apmeklēti teju 300 reižu

4.11.2016.

Oktobra beigās noslēdzās biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicinājums – meklēt Geocaching slēpņus zem sliktā stāvoklī valsts pārziņā esošajiem tiltiem un dalīties ar šo tiltu fotogrāfijām sociālajos tīklos. Divu mēnešu laikā visā Latvijā 17 patiltēs izvietoti slēpņi tikuši apmeklēti gandrīz 300 reižu, turklāt neizpalikušas arī iedzīvotāju publicētās fotogrāfijas, kas viennozīmīgi vēsta par tiltu bēdīgo stāvokli.

Iedzīvotāji savu interesi izrādījuši, ne tikai aktīvi apmeklējot slēpņus, bet arī sniedzot savus komentārus par tiltu tehnisko stāvokli. “Bīstami nožēlojams skats,” “palienot zem tilta, var redzēt tā reālo stāvokli,” “braucamā daļa ir OK, bet sāniem jau sāk līst ārā armatūra,” “sūnām apaudzis, sadalās, lāpīts, cik nu var,” “tilta konstrukcijas nolietojušās, betons saplaisājis, izdrupis,” “dzelzsbetona konstrukciju stiegrojuma aizsargslānis izdrupis, stiegrojums korodējis,” “ļoti bēdīgā stāvoklī, drīz vairs pāri braukt negribēsies,” “tilta margas drīz sāks krist upē” – šie ir daži no ne visai glaimojošiem komentāriem, kas veltīti tiltiem.

Žurnāls IR: Ceļu sabrukuma problēma ir atzīta. Kas tālāk?

Zigmārs Brunavs 21.oktobris 2016

Autoceļu virskārta Eiropas valstīs jāatjauno vidēji ik pēc 5-7 gadiem. Ja to nedara, tad šoferiem jābrauc pa bedrainiem ceļiem, kā arī tad, kad beidzot tiek atrasta nauda remontiem, izmaksas jau ir nesalīdzināmi lielākas. Pēc 12-15 gadiem vairs nepietiek ar virskārtas maiņu, ir kapitāli jāpārbūvē visa ceļa pamatne. Tad arī nav brīnums, ka Latvijā, kur pierasts ceļus nobraukt "līdz kliņķim", viena kilometra remonts vidēji izmaksā vairāk nekā kaimiņvalstīs.

Pirms gada biedrības ''Latvijas ceļu būvētājs'' (LCB) apkopoja informāciju par nolietotajiem ceļiem un tiltiem, lai pirmo reizi to iesniegtu Saeimā, aicinot deputātus iesaistīties autoceļu sakārtošanā. Toreiz konstatējām, ka Latvijā ir ne viens vien valsts ceļš, kas pēdējoreiz remontēts pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, neskaitot bedrīšu lāpīšanu.