Reģionālie un vietējie ceļi: publiski - veiksmes stāsti, bet patiesībā –ierobežojumi, bedres, plaisas un traģēdiju draudi

 Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem.  Tie tiek turēti „bada maizē” un strauji brūk, valdībai aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība „aprij” mūsu  nacionālo bagātību – ceļus, tiekoties ar žurnālistiem, 2015.g. 10. augustā uzsvēra biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) valdes  priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015. gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šai laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai MK noteikumus par 2014.-2020. gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.

Savukārt pati valdība producē tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto „Autoceļu sakārtošanas programmu” un apstiprinātās „Transporta attīstības pamatnostādnes.”

 

 Ceļu būvētāji kā strukturālu problēmu redz arī nespēju izbeigt pārkrauto mašīnu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem. Satiksmes ministrija ar vienu roku  uzstāda svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto atļauju skaitu (2012.g.-12000, 2014.g.-15000) pārkrautām  automašīnām, kuras pārvadā dalāmas kravas, izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011. gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010. gadā uz 156 reizēm 2014. gadā?

Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par „jaunām politikām”. Saprotams,  kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas - cik tad „jauno politiku” var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par  tām aizmirst, kā tas notika, 2015. gada valsts budžetu sastādot. Ceļu nozare ar bažām gaida, kas notiks ar 2016. gadam iesniegtajām 6 „jaunajām  politikām” par 52,2 milj. eiro, kuras ir tās pašas 2015. gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. Lietojot jēdzienu „jaunās politikas”, ceļu būves  inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē.

Nākamā gada valsts budžets ceļiem nozīmē ceļu un tiltu slēgšanu satiksmei

Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem, lai gan ikvienai par valsti un saviem iedzīvotājiem atbildīgai valdībai gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.

Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma.

Noskaidroti labākie uzbūvētie autoceļi 2014. gadā

  2015.g. 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi. Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Šogad pirmo reizi tika rīkots arī autovadītāju balsojums. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzina ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

LCB: Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju; sakārtošanas programma ir tikai caurumu lāpīšana

LETA 2015. gada 22. aprīlis

Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju pat ar Eiropas Savienības (ES) resursiem un izstrādātie ceļu sakārtošanas plāni «bez resursiem un atbilstoša finansējuma ir halucinācijas», ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konferencē sacīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Bērziņš norādīja, ka ceļu būves sistēmā ir nobriedusi nepieciešamība pēc pārmaiņām. «Ceļu sakārtošanas programma nav nekas, tā ir tikai caurumu lāpīšana, jo 50% ceļu joprojām ir sliktā stāvoklī,» uzskata būvnieku pārstāvis. Viņš norādīja, ka nākamajam finanšu periodam ES līdzekļus ceļiem varētu nedot, savukārt valsts budžets kompensēt šo naudas daudzumu nevarēšot. No valsts budžeta ceļiem šogad esot atvēlēti tikai 78 miljoni eiro. Kā ziņots, kopumā ceļiem uzturēšanai un būvei atvēlēti aptuveni 350 miljoni eiro. Bērziņš arī uzsvēra, ka katram ceļu īpašniekam - valstij, pašvaldībām, «Latvijas valsts mežiem» (LVM) un «Latvijas autoceļu uzturētājam» (LAU) - ir savi principi, kā veidot ceļu uzlabošanas programmas. LVM veidojot savus ceļus, pa kuriem izbraucot vienreiz gadā. Turklāt LVM ceļi nav savienoti ar pašvaldību ceļiem un nav koordinēti ar valsts ceļiem. Kopš 2014.gada pats savus darbus plānojot LAU, kurš nosakot seguma nomaiņu «atbilstoši sev vien zināmiem principiem», un no vietējiem ceļiem pārcēlies uz reģionālajiem ceļiem, uzsvēra Bērziņš.

A.Bērziņa konferences prezentācija.

Biedrība: Atvēlētais finansējums nenodrošina pat autoceļu sabrukšanas apstādināšanu

LETA, 2015. gada 12. marts

Valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums autoceļu uzturēšanai un būvei Latvijā nenodrošina ne tikai autoceļu attīstību, bet pat to sabrukšanas apstādināšanu, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš uzsver, ka nozarei atvēlētais finansējums pārsvarā nodrošina tikai bedrīšu lāpīšanu.