LCB iepazīstina ar savu redzējumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju

2015.g. 13.oktobrī, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pārstāvji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, Satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kā arī citiem komisijas sēdes dalībniekiem pievērsa uzmanību nepietiekamajiem līdzekļiem valsts budžetā vietējo un reģionālo ceļu uzturēšanai, kā ar sniedza savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Komisijas sēdes laikā LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka Latvijas ceļu tīkls tiek pārvaldīts sadrumstaloti - Latvijā ir dažādi ceļu īpašnieki, un katrs veido savu neatkarīgu ceļu stratēģiju, rēķinoties tikai ar saviem, ne valsts mērķiem. Apvienojot visu ceļu īpašnieku zināšanas un uzturēšanas specifikācijas, kā arī veidojot centralizētu visu ceļu pārraudzību un plānošanu, būtu iespējams daudz efektīvāk apsaimniekot ceļiem novirzītos līdzekļus.

Tāpat viņš akcentēja, ka Ministru kabinets manipulē ar sabiedrības apziņu, mānot ar “jaunajām politikām”, kuras, sastādot kārtējo valsts budžetu, netiek ņemtas vērā. Pēc Finanšu ministrijas lēmuma nav piešķirts finansējums nevienai no sešām Satiksmes ministrijas izstrādātajām jaunajām politikas iniciatīvām, tajā skaitā reģionālo un vietējo valsts autoceļu atjaunošanai sagatavotajai “Autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam”, kuras realizācijai 2016. gadā tika lūgts iedalīt 32 miljonus EUR. Tādējādi rodas priekšstats, ka valdība Latvijā domā īstermiņā.

LCB iesniegusi Saeimā astoņdesmitajos gados ražotu portfeli ar brūkošo valsts autoceļu nolietojuma aktiem

 2015. gada 28. septembrī  biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aiznesusi uz Saeimu tālajos astoņdesmitajos gados ražotu portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem. Kā arī paralēli nosūtījusi, katram koalīcijas deputātam nosūtīts savs sabrukuma stāvoklī nonācis valsts autoceļu un tiltu nolietojuma akts.

 Šādi akti ir sastādīti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados. Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem “krusttēvu” un panākt sava “krustbērna” izārstēšanu (remontu) - Ceļu un tiltu NOLIETOJUMA AKTI.

Šādi akti ir sastādīti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados – laikā, kad tika izgatavots portfelis, kurā ievietoti nolietojuma akti.

 Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem “krusttēvu” un panākt sava “krustbērna” izārstēšanu (remontu).

 

 “Viņš kā neviens cits Saeimā vislabāk zina, cik bēdīgā stāvoklī ir ceļš Koknese-Ērgļi, kas pēdējo reizi remontēts laikā, kad deputāts bija jauns zinātnieks un rakstīja disertāciju. Vietējie iedzīvotāji skumji joko, ka drīzumā, lai nokļūtu līdz lielākai autostrādei, viņiem būs jāpārsēžas brieža vilktās kamanās. Taču, ja ceļš nesagaidīs remontu, tad uz tā ne tikai automašīnas lūzīs, bet arī briedis kāju salauzīs,” - tā, piemēram, sagatavotajā aktā viens no deputātiem tiek lūgts uzņemties atbildību par autoceļa sakārtošanu

Vairāk bildes no portfeļa pasniegšanas var atrast - šeit.

NAP mērķiem netuvojamies - uzdod vēlamo par esošo

2015. gada 16. septembrī biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" piedalījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, lai pastāstītu par Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam esošo realitāti no ceļu un tiltu būvnieku skatpunkta. Biedrība „Latvijas ceļu būvētājs” (turpmāk tekstā – LCB) izskatīja, 2015. gada 8.septembra Ministru kabinetā apstiprināto Informatīvo ziņojumu "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums"  un konstatēja, ka NAP2020 izpildes atskaites dokumenta izstrādāšanā LCB nav tikusi pieaicināta un nav nekādas informācijas par to, ka šis dokuments būtu bijis nodots sabiedriskajai apspriešanai.

LCB konstatēja, ka dokuments ir piesātināts ar neko neraksturojošiem projektu uzskaitījumiem, bet attiecībā uz sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu galveno, reģionālo un vietējo ceļu stāvokli dokumentā ir veiktas manipulācijas ar skaitļiem un iekļauta melīga, patiesībai neatbilstoša informācija. LCB uzskata, ka tajā tiek manipulēts ar puspatiesībām, apzināti slēpjot no likumdevēja un sabiedrības informāciju par ceļu infrastruktūras patieso stāvokli.

Minētajā dokumentā gan ir pieminēts, ka ceļu sakārtošanas vajadzībām 2013.gada 21. maija sēdē MK ir izskatījis „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”, bet atkal ne vārda kāpēc šī programma gadu no gada netiek pildīta, ka MK to nav apstiprinājis, bet tikai izskatījis un „pieņēmis zināšanai”, ka šī „zināšana” nekādi nav izpaudusies Finanšu ministrijas sastādītajos Valsts budžeta projektos.

Pilnu LCB vēstuli Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai skatiet pielikumā.

Reģionālie un vietējie ceļi: publiski - veiksmes stāsti, bet patiesībā –ierobežojumi, bedres, plaisas un traģēdiju draudi

 Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem.  Tie tiek turēti „bada maizē” un strauji brūk, valdībai aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība „aprij” mūsu  nacionālo bagātību – ceļus, tiekoties ar žurnālistiem, 2015.g. 10. augustā uzsvēra biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) valdes  priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015. gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šai laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai MK noteikumus par 2014.-2020. gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.

Savukārt pati valdība producē tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto „Autoceļu sakārtošanas programmu” un apstiprinātās „Transporta attīstības pamatnostādnes.”

 

 Ceļu būvētāji kā strukturālu problēmu redz arī nespēju izbeigt pārkrauto mašīnu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem. Satiksmes ministrija ar vienu roku  uzstāda svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto atļauju skaitu (2012.g.-12000, 2014.g.-15000) pārkrautām  automašīnām, kuras pārvadā dalāmas kravas, izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011. gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010. gadā uz 156 reizēm 2014. gadā?

Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par „jaunām politikām”. Saprotams,  kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas - cik tad „jauno politiku” var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par  tām aizmirst, kā tas notika, 2015. gada valsts budžetu sastādot. Ceļu nozare ar bažām gaida, kas notiks ar 2016. gadam iesniegtajām 6 „jaunajām  politikām” par 52,2 milj. eiro, kuras ir tās pašas 2015. gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. Lietojot jēdzienu „jaunās politikas”, ceļu būves  inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē.

Nākamā gada valsts budžets ceļiem nozīmē ceļu un tiltu slēgšanu satiksmei

Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem, lai gan ikvienai par valsti un saviem iedzīvotājiem atbildīgai valdībai gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.

Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma.