Brunavas pagastā, kur es dzīvoju, ceļi ir nekopti, bedraini un grūti izbraucami. Regulāri publicēju šo ceļu video, skatītāji šausminās, bet nekas nenotiek. Taču, ja steidzami nekas netiks darīts, tad nākotnē pagasta maksātspējīgie iedzīvotāji pārsēdīsies apvidus auto, bet trūcīgākie būs spiesti braukt prom uz Īriju.

Jau tagad ir skaidrs, ka pamatskolu likvidēs un bērnus vajadzēs vest uz lielākiem centriem pa šiem sabrukušajiem grants ceļiem.

Mūsu pagastā esam nonākuši tik tālu, ka uzņēmējs, kurš vairs nespēja izvest saražoto produkciju, 2013. gadā par savu naudu saremontēja ceļa posmu, ieguldot 40 000 latu. Toties autoservisi un auto rezerves daļu veikali klientu trūkumu neizjūt.

Esmu iepazinies gan ar Nacionālo attīstības plānu, gan ar Autoceļu sakārtošanas programmu, gan dažādiem likumiem un noteikumiem, taču no tā, kas tur rakstīts, Brunavā ceļi netop mazāk briesmīgi. Tāpēc sāku interesēties Satiksmes ministrijā, ko konkrēti paredzēts paveikt.