Noslēgusies LCB Geocaching slēpņu akcija – bēdīgie tilti apmeklēti teju 300 reižu

4.11.2016.

Oktobra beigās noslēdzās biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicinājums – meklēt Geocaching slēpņus zem sliktā stāvoklī valsts pārziņā esošajiem tiltiem un dalīties ar šo tiltu fotogrāfijām sociālajos tīklos. Divu mēnešu laikā visā Latvijā 17 patiltēs izvietoti slēpņi tikuši apmeklēti gandrīz 300 reižu, turklāt neizpalikušas arī iedzīvotāju publicētās fotogrāfijas, kas viennozīmīgi vēsta par tiltu bēdīgo stāvokli.

Iedzīvotāji savu interesi izrādījuši, ne tikai aktīvi apmeklējot slēpņus, bet arī sniedzot savus komentārus par tiltu tehnisko stāvokli. “Bīstami nožēlojams skats,” “palienot zem tilta, var redzēt tā reālo stāvokli,” “braucamā daļa ir OK, bet sāniem jau sāk līst ārā armatūra,” “sūnām apaudzis, sadalās, lāpīts, cik nu var,” “tilta konstrukcijas nolietojušās, betons saplaisājis, izdrupis,” “dzelzsbetona konstrukciju stiegrojuma aizsargslānis izdrupis, stiegrojums korodējis,” “ļoti bēdīgā stāvoklī, drīz vairs pāri braukt negribēsies,” “tilta margas drīz sāks krist upē” – šie ir daži no ne visai glaimojošiem komentāriem, kas veltīti tiltiem.

Žurnāls IR: Ceļu sabrukuma problēma ir atzīta. Kas tālāk?

Zigmārs Brunavs 21.oktobris 2016

Autoceļu virskārta Eiropas valstīs jāatjauno vidēji ik pēc 5-7 gadiem. Ja to nedara, tad šoferiem jābrauc pa bedrainiem ceļiem, kā arī tad, kad beidzot tiek atrasta nauda remontiem, izmaksas jau ir nesalīdzināmi lielākas. Pēc 12-15 gadiem vairs nepietiek ar virskārtas maiņu, ir kapitāli jāpārbūvē visa ceļa pamatne. Tad arī nav brīnums, ka Latvijā, kur pierasts ceļus nobraukt "līdz kliņķim", viena kilometra remonts vidēji izmaksā vairāk nekā kaimiņvalstīs.

Pirms gada biedrības ''Latvijas ceļu būvētājs'' (LCB) apkopoja informāciju par nolietotajiem ceļiem un tiltiem, lai pirmo reizi to iesniegtu Saeimā, aicinot deputātus iesaistīties autoceļu sakārtošanā. Toreiz konstatējām, ka Latvijā ir ne viens vien valsts ceļš, kas pēdējoreiz remontēts pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, neskaitot bedrīšu lāpīšanu.

LCB portfelis ar informāciju par brūkošajiem valsts autoceļiem veiksmīgi nonācis Saeimā

17.10.2016.

2016. gada 17. oktobrī biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei valsts budžeta projekta izskatīšanas uzsākšanas priekšvakarā pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem.

 Panorāma LTV1 - https://www.youtube.com/watch?v=oYz4Iis3Zs0

Русское вещание LTV7 - https://www.youtube.com/watch?v=EZogfAS546E

 ПБК Латвийское время - https://www.youtube.com/watch?v=IvYsn4HYOOU

"Jau daudzus gadus finansējums ceļu nozarei ir bijis nepietiekams, un šīs "taupības" rezultātus sāpīgi izjūt autobraucēji, kas ik gadu, braucot pa neremontētiem ceļiem, zaudē 880 miljonus eiro. Situāciju jo īpaši saasināja Repšes – Dombrovska valdības lēmums 2004. gadā likvidēt Autoceļu fondu. Tas ļauj Finanšu ministrijai ar autobraucēju nodokļos samaksāto naudu apmaksāt citas vajadzības. Ceļubūves nozare tikmēr bija spiesta izdzīvot ar Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem. Diemžēl tie beigsies jau 2018. gada beigās, un plāna, ko darīt tālāk, valdībai nav," situāciju analizēja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Tas nozīmē to, ka, ja ceļu būves nozarei netiks rasts cits finansējums, nozarei draud sabrukums, ceļi netiks remontēti pat esošajā apjomā, kas jau tagad ir nepietiekams un nespēj apturēt autoceļu pakāpenisku sabrukšanu, bet ceļu būves uzņēmumi būs spiesti apturēt darbību. Savukārt uzņēmumu darbiniekiem draud bezdarbs, kā rezultātā būtiski palielināsies sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi.

Lai to nepieļautu, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" ierosināja, pieņemot 2017. gada budžetu un nosakot tā nākamo gadu prognozes, iekļaut 2019. gada prognozēs ceļu būvēm nepieciešamo normatīvo finansējumu, paredzot to ne mazāku par kopējo (ieskaitot ES fondus) 2018. gada finansējumu. Tāpat LCB aicina valdību un Saeimu lemt par Autoceļu fonda atjaunošanu jau no 2017. gada.

Nepilna mēneša laikā LCB izvietotie slēpņi patiltēs apmeklēti jau vairāk nekā 100 reižu

    27.09.2016.

Nepilna mēneša laikā biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” izvietotie Geocaching slēpņi zem valsts pārziņā esošajiem tiltiem apmeklēti jau 128 reižu, turklāt interesentu skaits ik dienu turpina pieaugt. Latvijas iedzīvotāju vērtējums par tiltiem ir visai viennozīmīgs – bēdīgi. Tā var raksturot arī tos slēpņus, kurus biedrība no jauna izvietojusi Latgalē, tādējādi aptverot visus Latvijas reģionus.

„Tik bieži braukts pāri, bet nemaz nevarējām iedomāties, cik slikts stāvoklis no apakšas”, „Šeit norisinās ceļu remonts – viss izrakņāts, bet pašu tiltu gan laikam netaisīs”, „Jā, no sāniem un apakšas diez ko pievilcīgi neizskatās. Ceru, ka atbildīgie seko līdzi situācijai”, „Tilts gan tāds apdrupis”, „Traki”, „Tilts pamazām kļūst bēdīgs” – šie un citi komentāri Geocaching.com un sociālajos tīklos ar tēmturi #bedigietilti veltīti valsts tiltiem.

Pirmie 12 slēpņi tika izvietoti Vidzemes, Zemgales un Kurzemes novados, taču patlaban sarakstu papildinājuši vēl pieci jauni slēpņi. No tiem viens meklējams Ogres novada Krapes pagastā, savukārt pārējo atrašanās vieta ir Latgalē.

  • Tilts pār Lobi uz autoceļa V996, Ogre–Viskāļi–Koknese,8 km, Krapes pagasts, Ogres novads;
  • Tilts pār Lašupi uz autoceļa P70, Svente–Lietuvas robeža (Subate),22 km, Eglaines ciems, Ilūkstes novads;
  • Tilts pār Baldu uz autoceļa V646, Jaunokra–Zundi, 56 km, Andrupenes pagasts, Dagdas novads;
  • Tilts pār Feimanku uz autoceļa P63, Līvāni–Preiļi,9 km, Preiļu pagasts, Preiļu novads
  • Tilts pār Šaltupi uz autoceļa A6, Rīga–Daugavpils– Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki),06 km, Līksnas pagasts, Daugavpils novads.

Valsts budžeta finansējums jau daudzus gadus tiltu sakārtošanai ir bijis nepietiekams, tāpēc no teju 1000 valsts pārziņā esošajiem tiltiem ceturtā daļa ir sliktā, bet 150 – ļoti sliktā stāvoklī.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību valsts pārziņā esošo tiltu sliktajam stāvoklim, biedrība „Latvijas ceļu būvētājs” daļā no valsts pārziņā esošajiem tiltiem izvietoja spēles elementus – Geocaching slēpņus, mudinot iedzīvotājus aplūkot tiltus, pirms tie nav kļuvuši vairs tikai par vēstures liecībām.

Ar Geocaching aicina pievērst uzmanību baisajam Latvijas tiltu stāvoklim