Latvijā tiek sertificētas kvalitātes kritērijiem neatbilstošas asfalta rūpnīcas

Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas kvalitātes kritērijiem neatbilstošas asfalta rūpnīcas, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti, uzskata biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB).

Ceļu būvētāju pārstāvji uzsver, ka visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas valsts standartam sertifikācijas procesā jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmējot, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi.

Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā. Tāpat uzņēmumā ir jābūt kvalificētam personālam ar vismaz 3-5 gadu pieredzi asfalta ražošanā.

LCB ir pret apšaubāmas kvalitātes asfalta izmantošanas iespēju

20.06.2016.

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas, kas neatbilst kvalitātes kritērijiem, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti.

Šādu satraucošu informāciju vakar, 19. jūnijā sniedza Latvijas televīzijas raidījums "De Facto".

Ceļu būves un remontu kvalitātes uzlabošanu par svarīgu uzdevumu savulaik izvirzīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Lai šo uzdevumu īstenotu, tika nostiprināts VAS “Latvijas Valsts ceļi” kompetences centrs, kas būtiski pastiprināja un uzlaboja ceļu būves uzņēmumu darbu kontroli. Savukārt uzņēmumi, lai spētu izpildīt paaugstinātās LVC prasības, veica ievērojamas investīcijas, vairāki uzbūvēja modernas asfalta ražotnes, kuras tika atbilstoši sertificētas.

Visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas Valsts standartam nr. 13108-21 sertifikācijas procesā bija jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmē, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi. Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā.

LCB prasa novērst nolaidību, kas liedz ES līdzekļus investēt valsts attīstībā

28.04.2016.

Sakarā ar valsts pārvaldes, iespējams, noziedzīgu tūļāšanos, kas apdraud arī valdības Deklarācijā un Rīcības plānā noteikto mērķu sasniegšanu un kā rezultātā ceļu būves remontos šogad nebūs iespējams īstenot astoņus nozīmīgus iepirkumus par aptuveni 96 miljoniem eiro, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

LCB rīcībā ir nonākusi Finanšu ministrijas Administrācijas vadītājas Ievas Braunfeldes šā gada 8. aprīļa vēstule valsts sekretāra vietniekam Armandam Eberhardam, Iepirkumu uzraudzības birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, kurā publiskiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir virs 5 225 000 eiro, bet piegāžu un pakalpojumu līgumiem virs 418 000 eiro, tiek ieteikts iepirkumus uzsākt līdz 17. aprīlim.

Savukārt pēc 18. aprīļa Finanšu ministrija, "lai mazinātu iespējamos riskus, ka veiktie iepirkumi tiek atzīti par veiktiem neatbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam" (un pakļauti finanšu korekcijai), iesaka atlikt iepirkumus līdz nezināmam laikam, visdrīzāk - šā gada rudenim.

Biedrība: ceļu pārvaldības modelis Latvijā ir bankrotējis; jāpārkārto visa sistēma

7.04.2016., iAuto.lv

Esošais ceļu pārvaldības modelis Latvijā ir bankrotējis - ceļus var glābt tikai strukturāli pārkārtojumi visā sistēmā,ceturtdien konferencē "Attīstība sākas ar ceļu" pauda biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ir radīti daudzi politiku dokumenti, piemēram, Nacionālais attīstības plāns 2020 un Transporta attīstības pamatnostādnes, taču tie visi ir palikuši neizpildīti.

"Deviņdesmito gadu ceļu pārvaldības modelis Latvijā ir bankrotējis. Uz valsts ceļiem deficīts sasniedzis 4,7 miljardus eiro, un par pašvaldību ceļiem šādas informācijas vispār nav," sacīja Bērziņš , vēršot uzmanību, ka, piemēram, 2014. gadā ceļu kopējā vērtība bija 4,86 miljardi eiro, bet to nolietojums sasniedza 67%.

LCB aicina Kučinski neaizmirst jaunās valdības deklarācijā piemirstos ceļus

10.02.2016.

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) pēc iepazīšanās ar deklarāciju par Māra Kučinska veidojamā Ministru kabineta iecerēto darbību pozitīvi vērtē virkni novitāšu, kuru īstenošana paātrinātu iepriekš aizmirstā Nacionālās attīstības plāna izpildi, uzlabotu valsts ekonomisko stāvokli un nodrošinātu tautsaimniecības attīstības ilgtspējību.

Biedrība LCB ir gandarīta, ka deklarācijā ir iekļauts 84. punkts par Latvijas robežas sakārtošanu - šo  jautājumu LCB centās aktualizēt pēdējos divus gadus, diemžēl nesekmīgi, jo ne valdība, ne Saeima aicinājumu nesadzirdēja. Satiksmes ministrijas sagatavoto dokumentu par pierobežas ceļu izbūvi  gan V.Dombrovska, gan L.Straujumas valdības novirzīja tā sauktajām "jaunajām politikas iniciatīvām", kuras budžetu stādīšanas gaitā aizmirsa.